pirmdiena, 2011. gada 22. augusts

Tur es dzēru, tur man tika!


Kamēr gaisā pamazām sāk virmot priekšvēlēšanu kampaņas, sestdienas vakarā vidējam Latvijas jaunietim, respektīvi – MAN, prātu vairāk nomāc, kur iedzert alu! Tā kā savas šīsvasaras gaitas Rīgā praktiski esmu noslēdzis un pēdējais Rīgas vīkends jau ir aiz muguras, izlēmu uzrakstīt savu absolūti viedo viedokli, par dažām pēdējā mēneša apmeklētajām vietām.
Šis viedoklis būs absolūti subjektīvs, un man ir dziļi vienalga, ja arī kāds uzskata savādāk. Visdrīzāk, manas domas krasi atšķirsies no lielākās sabiedrības daļas, jo es labāk vienatnē sēžu tumšā pagrabā un stūrī klusi sūcu savu dienišķo alu, nevis kratos esītī.
Vērtēts tiks 10 baļļu sistēmā 3 kategorijās:
1)Cenas – tā kā es klaiņojot pa Vecrīgu dzeru gandrīz tikai alu, nevis balto rumu ar spraitu vai kādas citas izvirtības. Ja nu vienīgi kādu rumkolu, kad trāpos uz laimīgo stundu, tad šī atzīme tiks izlikta 90% balstoties uz alus cenām!
2)Mūzika – pilnīgi un galīgi atkarībā no tā, vai man patīk, vai nē. Pilnīgi! Runājot par gaumi – man patīk latvieši, radio 101 un vēl visādi sūdi. Visādus transus hujansus čista neklausos.
3)Atmosfēra – te viss pārējais. Sākot ar blakusgaldiņa uzvedību un beidzot ar bārmeņu laipnību. Cik daudz skuķu un cik daudz mazgadīgu bērneļu. Vobšem, kā nu man tur patiktos, ja es nedzertu alu un būtu pajāt uz muzonu!
Nu tad laižam gaisā – sāksim ar trio, kas pēdējā laikā ir iekarojis manas simpātijas dažādu nezināmu iemeslu dēļ [varbūt tos noskaidrošu tūlīt pat, rakstot] un tajos es parādos diezgan regulāri.

Greenwood – pirmo reizi šeit mani aizvilka Jānis, kurš pats teicās esot tur sēne, jo vismaz 2x nedēļa esot tur manāms. Tai pat vakarā iepazināmies arī ar Annu, kurai neviļus sanāca būt klāt pēc tam arī lielākā daļā citu vietu apciemojumos. Vismaz vairāk kā jebkuram citam man zināmam cilvēkam noteikti. Grīnvudā sanāca būt gan darbdienās, gan brīvdienās, tāpēc šeit nevajadzēs vadīties pēc mirkļa iespaidiem.
Cenas – 6. Līvu Pilzenes pa 1,5 ls. Lāčplēsis pa 1,7 ls. Veči, mēs varam labāk!
Mūzika – 9.
Atmosfēra – 9.

Folkklubs Ala – šeit ļoti forši ir tad, ja nav visu dienu gāzis lietus un ja pagalmā spēlē dzīvā mūzika. Ulda dzimšanas diena Alā laikam bija pats labākais Vecrīgas vakars! Tiesa, dažreiz tur ir sastopamas arī meitenes, kas apspriež to, cik seksīgs ir Ķimoķijs, un ka viņām pilns telefons ar viņa bildēm! Jā...neviens mēs neesam ideāls.
Cenas – 8. Pa latu var dabūt zelta alu, pa 1,2ls Rēzeknes. Nav slikti!
Mūzika – 8.
Atmosfēra – 8. Kā redzam, tad tāds stabils 8 iznāca :D

Bānūzis – šis laikam būs mans favorīts. Lieliska vieta, var nolīst un vienī sūkt alu, bez jebkādām problēmām, vai netraucēti papļāpāt divatā, vai uzspēlēt šahu, vai noskatīties paprāvākā pulciņā kādu sporta maču.
Cenas – 10!!!! Viennozīmīgs 10! Rēzeknes alus pa 70 sant kausā, no 17:00 līdz 19:00 50 sant par kausu! Jūs tam spēkat noticēt? Var dabūt arī Piebalgas mednieku par 80 santīmiem!
Mūzika – 8. MTV kanāls vai futbols, teniss, snūkers vai ko citu rāda Eurosports un citi sporta kanāli. Katrā ziņā, ja grib nākt dancot, tad nebūs īstā vieta.
Atmosfēra – 7.

Pāriesim pie citiem, ne tik bieži manis apmeklētajām vietām, kur lielu daļu vērtējuma noteiks mirkļa iespaids.

Celsijs – briesmīga vieta!
Cenas – 9. Alus te ir lēts, tas jāatzīst. Pa latu var dabūt parastu alu, bet pa 0,8ls Celsija alu. Izcelsme nezināma, bet dabūt iekšā to žļurgu var un ap 4 no rīta tāpat ir vienalga, ko dzert.
Atmosfēra – 4. Pilns ar mazām meitenēm un zēniem. Ilgāk pasēžot var redzēt kādu pāraugušu tīni, kurš mēģina blakussēdošām dāmām izlūgties kādu buču un ir pat gatavs par to samasāt, lai gan tas viņa cerības nepalielina.
Mūzika – 5. Sākumā pat šķita tīri ok, bet Eolikas un Raimonda Paula dziesmu popūrijs 3x stundas laikā – tas nu ir par traku pat man!

Kabata  Nosaukums tīri atbilstošs. Ja kabata pilna ar visādiem sūdiem!
Cenas – 8. Alus ir tīri lēts, šajā ziņā nav problēmu.
Mūzika – 6. Ik pa brīdim ir kāds briesmīgs nezināmas izcelsmes skaņdarbs, pie kura tāpat visi plosās.
Atmosfēra – 6. Ejot cauri viss ir piekurīts, uz deju plača vienmēr ir 2 pāri, kas , šķiet, tūdaļ, tūdaļ turpat arī sāks drāzties. Vēl staigā visādi vīriņi, kas pīpētavā pa 5 vai 200 ls ir gatavi ar Tevi lauzties ar rokām. Plus otrā telpā bārmenim ir 80 gadi un tas izraisa smaidu.
 Pulkvedim neviens neraksta. Cik zināms, arī visai iecienīta un populāra vieta.
Cenas - 7. Parastais 1,5ls par alu. 
Mūzika - 9. Kad spēlē kāds Volfs vai Reiters, tad 10, pārējā laikā 8.
Atmosfēra - 7. Riebjās, ka tā rinda tur stiepjās pāri ielai.
Teātra bārs.
Cenas – neatceros!
Mūzika – neatceros! Atceros, ka dziedājām paši latgaļu tautasdziesmas.
Atmosfēra – 8. Balle klāt par to, ka dzēru kopā ar Ingu Baukšķenieku :D

Moon Safari – Kārļa mīļākā vieta. Vērtējums izteiks visu!
Cenas - neatceros !
Mūzika – neatceros!
Atmosfēra – neatceros!

Cuba.
Cenas – 5. 2ls par 0,3 carslberg? Ejiet takš ieskrieties! Bet šķiet, ka ar kokčiem tur nav tik briesmīgi.
Mūzika – neatceros.
Atmosfēra – 8. Sēdēt tur nebija nemaz tik slikti.

Franči – nezinu, vai pat ir vērts rakstīt :D
Cenas – 9. Bez komentāriem.
Mūzika – 7.
Atmosfēra – 6.

4 balti krekli – Šitas bija sevišķs uzdevums, jo vajadzēja salīdzināt ar Jelgavu.
Cenas – 7. Parastais 1,5ls par aļāku!
Mūzika – 9. Trāpīju uz 2 dzīvajām blicēm, tā kā bija ok.
Atmosfēra – 7. Katrā ziņā, salīdzinājumā ar Jelgavas krekliem, šis tāds mazs un smirdīgs ūķis vien ir! :D

Mojo [ceru, ka uzrakstīju pareizi].
Cenas – 6.
Mūzika – neatceros!
Atmosfēra – neatceros, bet longailendu tur sūdīgu taisa, tas nu ir čista!

Gauja. Šitais ir Bānūža stilā. Ja gribas vienkārši dirnēt un dzert alu, nevis klepot uz densflōra!
Cenas – 9. Balle klāt par to, ka tumšo Brenguli var dabūt pa 1,20 ls.
Mūzika – tāda vispār tur ir?
Atmosfēra – 7.

Ezītis Miglā. Vai Esītis miglā. Mans pēdējais piedzīvojums. Droši vien, ja būtu apmeklējis agrāk, būtu tur vēl iegriezies un viņš noteikti būtu lielajā trijniekā. Neviens cits bārs šovasar nav noturējis mani vienuviet visu vakaru. Kā iedzēru alu pirms salūta, tā atgriezos pēc salūta un tā līdz 5 rītā arī nosēdēju.
Cenas – 9. Lats par alu, tas tak ir feini. Aldara luksusu vai žiguļevsko pa latu var dabūt. Kokči arī – visīts ar kolu 1,5ls. Cuba libre 1,5ls. Ko vairāk vajag?
Mūzika – 7. Nezinu, kas to mūziku tur lika, bet skanēja gan Ozols, gan Kailija Minoga.
Atmosfēra – 8. Apžēlojos un nenoņēmu balli par to, ka tikai 1 toča tur ir. Tā kā ir vēl kur izpausties.

Nu kopumā tas ir arī viss. Sestdien bija doma aizdoties arī uz Pienu, bet beigās pārdomāju, jo man droši vien tur nepatiktu. Un tad es publiski sliktiem vārdiem to nolamātu un izpelnītos sabiedrības nosodījumu, jo uz Pienu taču iet visi foršie! Ja Tu neesi bijis pienā, tad Tu neesi nekas! Tātad neesmu nekas! Paldies! J
P.S. Anna, kur mēs vēl bijām? :D

pirmdiena, 2011. gada 23. maijs

Mēnesis, kurš izgāzās...

Ja atceramies, tad 20.aprīlī tapa ieraksts par to,kad ticis izlemts sākt jaunu tematisko mēnesi,paturot noslēpumā, kāds tas būs, lai neizgāztos galīgi!

Viss sākās kādu nedēļu iepriekš, kad ar Jāni un Roli skatījāmies ''Yes man'' - ja nu kāds tiešām nezin, tad tā ir filma ar Džimu Keriju galvenajā lomā, kur čalim jebkurā ikdienas situācijā ir jāsaka ''JĀ!''.

Tā nu mēs, 3 viedi vīri, nolēmām, ka mums ar jāmēģina tā padzīvot veselu mēnesi, lai izdarītu no tā secinājumus. Protams, nolemts tika teikt ''JĀ'' normas robežās, lai neciestu skola, finanses (labi, es narvessenā nopirku šķiltavas, bet no tā jau nabagāks nekļuvu:D) un normālā dzīves uztvere. Tieši tāpēc arī nolēmām to neteikt nevienam, jo tādā gadījumā tas kļūtu neinteresanti un visi censtos kaut kā mūs izmantot:)

Saviļņojums uzsākt šādu mēnesi bija milzīgs - cik gan daudz jautra un neparedzēta mums priekšā, kam piekritīsim tādam, kur parasti teicām ''NĒ'' un vai apkārtējie pamanīs, ka mūsos kaut kas ir mainījies? Diemžēl - tas viss izgāzās. Mēs pat nesākām apmeklēt kādus baznīcas organizētus franču valodas kursus, mums pat neviens sektants neklauvēja pie durvīm, lai mēģinātu mums uzspiest savu pārliecību par to, cik kruts ir Dievs - mēs labprāt šādā brīdī piekristu pāris stundu sarunai. Bet FIGU! Šķiet, ka pasaule bija sadzirdējusi, ka mēs vēlamies mest tai izaicinājumu, tāpēc novērsās no mums un nemaz nemēģināja šo izaicinājumu pieņemt, tāpēc mazpamazām šī apņemšanās noplaka un jau pēc nedēļas tika pateikts arī pirmais ''NĒ'', kurš pamazām tika lietots arvien biežāk, līdz viss atgriezās vecajās sliedēs!

Tomēr šis tas interesants gan atgadījās. Sākšu ar to, ka jau pirmajās dienās biju palīgā vectēvam skaldīt malku.Tas pats par sevi nebūtu nekas īpašs, bet Jūs jau zinat, kādas ir vecmammas - '''Tu labi esi paēdis?Nu uzliec vēl kartupelīšus! Salātiņus ar izēd, lai es varu izmazgāt to bļodu!'' - tā nu es pārēdos. Bet tas nekas :D

Jautrākā daļa bija neliela saķeršanās ar kādu senu ( kā saka - ja sen, tad nav taisnība) bijušo. Bija man vienam čomam dzimene, kuru notusējām Pļaviņās pirtī, bet āfterpārtijs notika pie manis pirtī. Tātad - iet jau 2. vakars [es laikam esmu piedzēries jau kādu 3.reizi diennakts laikā:D] un tur ir arī viņa, kas ir romantiskās attiecībās (cik jauks vārdu salikums:D) ar kādu manu citu čomu. BET - šekureku, šie ņem un izšķirās (viņai mana pirts ir neveiksmīga - ne pirmoreiz viņai tur izirst attiecības, drīz gan jau kāda fobija būs:D). Protams, turpat netālu smagā reibumā sēžu stalti stāvu es, pie kā mesties pēc mierinājuma. Es gan to nepavisam nevēlos, bet ir taču ''JĀ'' mēnesis! Tad nu turpmākā darbība norisinās apmēram šādi:

-Es drīkstu šonakt palikt pie Tevis?
-Nē, protams, atšujies no manīm Jā, labi!
-Man nāk miegs, varbūt ejam augšā?
-Pagaidi, man te tomēr ciemiņi, es tā nevaru  (jau pirmais tāds slēptais ''NĒ'', bet man ir attaisnojums, jo man taču ir ciemiņi:D)

Pēc 10min...

-Nu, varbūt iesim tagad?
-Nu, ej dirst!
-Nu nē, es nevaru tā bez Tevis...
-Labi, es aiziešu uz tualeti, uzpīpēt un tad izdomāsim!

Uzpīpēt es aizgāju, bet pa taisno gulēt savā istabā ar trīcošu sirdi klausoties, vai kāds man pa trepēm nenāk pakaļ. Un tā arī ar trīcošu sirdi es aizmigu un pēc nenoteikta laika ar vēl trīcošāku pamodos no kādas balss un pie gultas stāv VIŅA! Bļaģ, nafigam es neaizslēdzu durvis...

-Es varu nākt pie Tevis?
-Mhm...

Tā nu mēs jau guļam blakus un man rodas nelaba aizdoma...Paiet brīdis un sāk viņa mani glāstīt. Ciešos, ciešos un mēģinu tēlot, ka esmu gandrīz aizmidzis, mož atpisīsies, tiesa, es arī cenšos aizmigt. Pie sevīm drudžaini domāju - tikai nejautā, vai es nevēlos pārgulēt, tikai nejautā...Paiet laiciņš un glāsti kļūst spēcīgāki un uzmācīgāki un sāk viņa pieglausties pavisam tuvu, skūpstī man kaklu...Sāk līt auksti sviedri un doma, ka tūliņ nāksies iet arī tālāk, liek man rīkoties oriģināli - pasaku, ka aiziešu līdz tualetei :D

Tā vietā es aizeju līdz pirtij, nolamāju čomu par to, ka viņš nevarēja pagaidīt līdz rītdienai un tad izšķirties ar viņu, un dodos atpakaļ pa trepēm augšā, atveru durvis un ieeju...māsas istabā. Kur laimīgi nosnaužu līdz rītam un ne par ko neliekos ne zinis:D Tā beidzās stāsts, kurā es uz dzīvību un nāvi centos izbēgt no seksa :D

Man šķiet, ka bija vēl viens diezgan smieklīgs stāsts, kas šajā nedēļā notika, bet to es esmu piemirsis :D

Mēneša lielā izgāšanās bija tieši pēc nedēļas - ar Jāni riktīgi nodevām pa nakti (tā bija tā nakts, kad mums tas kautiņš sanāca, bet tas jau ir cits stāsts), man no rīta negulējušam bija jādodas ekskursijā. Atbraucām ap 16:30, Jānis jau pie Viļņa dzēra alu, es arvien biju negulējis, bet tas neatturēja mani arī doties turp. Tikai apziņa, ka pateicām ''JĀ'' Gunai un mums jāierodas 18:00 pilī uz ''Mis un Misters meži''. Bet...vēl pēc 2 aliem spēka bija TIK maz, kad nolēmām nekur neiet (tā nolēma Jānis, es būtu gājis, bet vienam man ar nebija spēka:D) un pateikt pirmo lielo ''NĒ'', kam turpmāk sekoja maziņie ''NĒ'' rindām vien :D Es vairs nejutu vajadzību uz kursabiedreņu lūgumu pēc pusdienām aiznest  traukus atbildēt apstiprinoši, jo ideja jau tāpat bija izgāzusies.

Un tā nu šis stāsts beidzas. ''Nē'' tomēr mēs  (nu vismaz es) dzīvē lietojam vairāk un pie tā arī paliksim!

Lielākie ieguvēji no šī balagāna laikam bija tie, kas man jautāja cigareti šā mēneša laikā, jo to tiešām neatteicu nevienam!

pirmdiena, 2011. gada 11. aprīlis

Mēnesi nedzert ir slikti...

Sākšu ar to, ka apzinos, ka ar dzeršanu neviens nelielās. Bet man ir vienalga. Šeit es pastāstīšu, kā man pagāja šī nedēļa - nācās reģistrēties te, jo draugos man ir cilvēki, kas ķertu trieku, ja izlasītu šo. Detaļās neieslīgšu, bet mēģināšu uzrakstīt visu, ko atceros.

Otrdiena - no skolas pārnācu manāmi saviļņots, pa ceļam izejot caur ''Miestiņu'' un sapērkot garšīgu alu. Metāmies zoles virpulī kopā ar Jāni un Gati. Nedaudz bažīgu darīja, ka meitenēm biju apsolījis piedalīties SZF nakts skrējienā.Līdz vakaram mums bija pievienojies arī Reinis un Kristīne, tāpēc visi devāmies uz pili, pa  ceļam paņemot bonīti. Komandas biedri gan pārāk priecīgi nebija, redzot, ka taisni noiet man sagādā zināmas problēmas, bet es nebiju priecīgs, uzzinot, ka ''skrējiens'' būs joņošana pa Jelgavu pus nakts garumā, meklējot kontrolpunktus. Pēc pusstundas skriešanas man pietika, dabūjām meiteni (:D), kas mani nomaina un es varēju atgriezties pie sava drauga bonīša, ar kuru ieradāmies pie kursabiedrenēm kojās, kuras ar nebija visai laimīgas. Lai gan varbūt arī bija, jo Gunta man iedeva alu :D Plkst 1:30 jau atrados savā gultā - tik ātri nebiju gulēt aizgājis pēdējā mēneša laikā. Domāju labas domas un priecājos, ka rīt aiziešu uz skolu un ka samērā mierīgi tika nosvinētas mēneša beigas. Ak, Dievs, kā es kļūdījos...

Trešdiena - no rīta piecēlos diezgan labā omā. Devos uz skolu, kur pavadīju līdz pat plkst 17:30, un tad devāmies ar kursabiedru pie manis, lai padzertu alu un paspēlētu HOMM...tādā garā pienāca vakars, pirms tam mums bija pievienojies arī Jānis, bet vakarā notika BUMS - dzīvoklī ievēlās Kalvis, Uģis un TUndra, ātri šņabis, ātri viss, pēc brīža esmu Kreklos, tad Balerijā, tad atkal Kreklos, tad atkal Balerijā, tad dzeru ar Jāni virtuvē pie galda alu 7:30 no rīta, tad pamostos virtuvē pie galda. Balerijā uzzināju par piedāvājumu, kas man ir īsts izaicinājums, tikai pagaidām man naudas žēl.

4diena - kaut kā biju no virtuves aizticis līdz savam dīvānam. Pamodos un plkst bija apmēram 14 - telefons bija izslēgts un mans brauciens mājās gandrīz nenotiktu, jo biju palicis bez naudas. Paveicās, ka Rolis vēl bija Jelgavā - ceļojums mājās varēja sākties. Mājās gan es tā arī nenonācu - pāris ali pa ceļam un tika nolemts izbraukt caur Iršiem un apciemot Robi. Tur kā aprasti - daudz alus, vēl šis tas un vakars pienācis, bet alkohola vairs nav. Te talkā nāk Antra, kurai mamma atnesusi un pieliekamajā noslēpusi litru kaut kāda šņabja - mēs visi uzreiz patīkami saviļņoti, tiekam pie tās pudeles un atklājam, ka tur ir...spirts! :D  Ko mēs darījām? Litrs spirti taču ir 2 litri šņabja! :)

Piektdiena - pamodos es Antras mājās un nevarētu teikt, ka nebiju pārsteigts par to. Laiks bija doties mājup ar autobusu un plānot 5dienas vakaru. Tas bija tāds diezgan regulārs - pasēdējām ar saviem regulārajiem čomiem, pie regulārā alus kausa, regulārā šņabja un pat pamodos es savās regulārajās mājās.

Sestdiena - es īsti nezinu, vai to jāsauc par pozitīvu vai negatīvu dienu, bet tas, ka tā bija visa kulminācija, gan nav nekādi noliedzams! Sākās ar to, ka man bija jātiesā Republikas skolotāju volejbola mači. Ja no dzeršanas varētu nomirt, tad tas būtu noticis sestdien, bet kā mēs redzam - nevar vis! Tā kā bija pagrūts rīts, tad starp spēlēm sildījos ar brendija tēju, brendiju ar šampi un tā pienāca vakars, kura beigās bija balle ar daudz garšīga viskija, bonīša, hektora, geras, šampja un visādiem citādiem labumiem. Bonusā man bija 5 blondīnes, ko dancināt [vispār, sāk likties, ka tomēr baigi pozitīvs tas vakars bijis :D ], 3 skolotājas ar ko apspriest savas bijušās/topošās attiecības un daudz jautru sarunu, kuras gan es atceros miglaini. Vienīgais, to sarunu bija par daudz, jo iespējams, ka es izstāstīju daudz ko tādu, ko varbūt arī nevajadzēja :D bet tāda dzīve :D Balle gan beidzās pāragri, bet tas mums neliedza doties tālāk uz ''mazo kāpu'', kur norisinājās kāda ballīte...Turpmākās atmiņas ir alus/šņabis/kaut kāds kašķis/modina mani skolotāja Sandra - pēdējais man bija tāds pārsteigums, ka es gandrīz valodu zaudēju. Izrādās, ka nebija neviena, kas mani varētu aizvest mājās, un Elīna ar Leldi mani viesmīlīgi izmitinājušas savā viesistabā. Tiesa, kā tas noticis, to laikam zina tikai Lelde un droši vien ar tikai tā miglaini:D Rezultātā esmu pazaudējis kepōnu, mans telefona displejs ir jau 2/3 melns un es neatceros kāpēc tā. Tiesa, tur bija ļoti daudz cilvēku, kas varētu daudz ko neatcerēties :D Cik nu es atceros, bet tā kā es daudz neatceros, tad šito pierādīt nevaru! Tiesa, man joprojām pienāk visādas ziņas par to, ko kam es esot stāstījis - laikam tiešām esmu nedaudz pārforsējis.:D

Svētdiena - vakarā devāmies uz Jelgavu. Biju ieplānojis pa ceļam izdzert 2 alus un tad doties gulēt, jo izbraucām pavēlu - ap 21. Savus 2 alus es dabūju, bet Guntim bija līdzi arī 0,5 nezināmas izcelsmes sārtas krāsas šņabītis, ko pa 3iem izcilājām pa ceļam bōnusiņā, kas uz manas 5 dienu bāzītes nebija maz - bet ar to jau viss nebeidzās. Uldim bija šodien jānodod kursadarbs, Jāni kojās gaidīja meiteni, es biju nolēmis iet gulēt, bet rezultātā mēs kādās kojās tikām pie litra un braucām pie manis. Pamodos es Gintas gultā - labi vēl, ka Ginta pati šonedēļ nav mājās... :D Pamodos skaisti ap plkst 8 un pavadīju arī produktīvu dienu skolā :)

Nedēļa izvērtās diezgan spēcīga. Maratons ir noslēgts un šodien es pēc alus neesmu gājis. Laiks atgriezties reālajā pasaulē [man trešdien ir vārdadiena - nezinu, vai tas ir labi, vai slikti:D]. Un atceraties, draugi - dzert ir slikti un alkohols ne pie kā laba nenoved! Vismaz, ne vienmēr! :)